Atsauksmes

Divus gadu atpakaļ viens labs cilvēks, kuram esmu bezgalīgi pateicīgs, iedeva man interneta adresi www.liutauras.eu un pateica, ka tas ir priekš manis. Aizgāju un sapratu, ka tas ir tieši tas, kas man tobrīd bija vajadzīgs. Līdz tam piekopu dzīvesveidu, kā vienai daļai pieņemts-uz agresiju atbildēju ar agresiju, aizvainojums turējās iekšā gadiem ilgi, pie lielākās daļas problēmu, protams, visi citi bija vainojami, visvairāk no tā dabūja ciest paša ģimene. Nebija saprašanas, ka viss sākās pašā nevis citos. Tas viss noveda pie pāris pāris čūlām gremošanas traktā, bija arī ļaundabīgs audzējs, pēdējais brīdinājums bija infarkts. Ja nebūtu Ļutaurasa palīdzības, es būtu bijis jau viņsaulē. Ļutauras četrus mēnešus turēja mani kā kucēnu aiz skausta un neļāva aiziet. Rūpējās kā tēvs par savu bērnu, ar lielu mīlestību un pacietību, to viņš dara joprojām. No sākuma gāja diezgan smagi, sieva veda mani uz mežu pastaigāties, pirmās reizes noejot dažus metrus, likās, ka sirds izleks no krūtīm laukā. Sirds pumpēja 51 procentu no vajadzīgā asiņu daudzuma. Ārsti teica, ka tur nekas neatjaunojoties, tā arī būšot jādzīvo. Ir pazīstami cilvēki, kuri tā arī dzīvo vairākus gadus, lietojot lielu zāļu daudzumu un mokoties. Nu nebija ārstiem taisnība:), Taizemē 35 grādu karstumā nogāju 10 kilometrus, sviedri tecēja pa visām iespējamām vietām un tas arī viss, nekāda diskomforta, viena vienīga labsajūta, jūtos ar katru dienu labāk un labāk. Ļutauras man ir uzdāvinājis veselu dzīvi, tā ar katru dienu kļūst interesantāka, aizraujošāka un ir brīnumu pilna. 49 gados pirmo reizi sajutu mīlestību, tas ir kaut kas neaprakstāms. Izrādās, ka mani mīl mana ģimene, ka dzīvoju kopā ar foršāko sievieti pasaulē, ka man ir paši mīļākie bērni un mazbērni, vienreizēji draugi! Vienu dienu atnācu mājās no darba, sieva sēž pie galda, ap vidukli apsiets priekšauts ar uzrakstu „šeit saimniece esmu es”, ēda pašas izceptas pankūkas tādā svētlaimē, bija sajūta, ka visa māja aiz laimes staro. Meditējot pietiek atcerēties to skatu, un viss notiek. Kad visi trīs mazbērni saķerās ap kaklu un salec opā, tad ir tik labi. Man visas šīs sajūtas ir kaut kas jauns. Šīs foršās sajūtas ar katru dienu rodās arvien vairāk un spilgtākas, cilvēki visapkārt paliek laipnāki, sirsnīgāki, smaidīgāki. Negatīvās situācijas un sajūtas pamazām kaut kur pazūd, īstenībā viss jau ir tas pats vecais, tikai attieksme pamazām mainās. Saprotu, ka līdz baltam un pūkainam man vēl ļoti tālu, bet šīs foršās lietas, kas notiek manā dzīvē, man ļoti patīk. Esmu pateicīgs par visu, kas manā dzīvē ir noticis un notiek. Paldies Ļutaurasam un viņa komandai par to darbu, ko viņi dara, tas ir pats labākais, ko var izdarīt cilvēka labā.  

Es biju viena no tām, kas “nevarēja atrast sevi”. Man šķita, ka dzīve iet garām, darbs vairs nesagādāja gandarījumu un prieku. Es jutos kā pastāvīgā cīņā – biju nogurusi, vīlusies un nevarēju atrast jēgu visā, ko darīju. Pēc divu gadu darba ar Ļutauras, es jau biju viena no tām, kas teica: “Es nekad nebiju domājusi, ka var tik lieliski justies”. Uz ko Ļutauras, smaidot, atbildēja to pašu, ko saka arī citiem: “Pareizi, to nevar izdomāt, tas ir jāizjūt”. Šīs sajūtas aug un kļūst arvien stiprākas. “Amerikāņu kalniņi”, kas bija mani mūžīgie pavadoņi dzīvē, pamazām pazuda, kamēr mierīgi un pakāpeniski neiestājās tas moments, kad es sapratu, cik dzīve patiesībā ir dāsna – tajā ir mīlestība, harmonija, bagātība, veselība, gaisma, miers un vēl daudz dažādu lietu, kuras es vēl līdz šim brīdim nebiju izjutusi un piedzīvojusi.
Es sapratu, ka nemaz nevajadzēja cīnīties un meklēt tās kaut kur, jo laimes cēloņi vienmēr ir bijuši manī. Ļutauras ir mans skolotājs jau četrus gadus. Tikai četrus gadus, bet izmaiņas ir nenovērtējamas. Laikam ejot, man atklājas jauni, sapratnes un sajūtu apvāršņi, rodas jauni atklājumi sevī, cilvēkos un pasaulē; par Dievu, redzamiem un neredzamiem procesiem. Nav tādu vārdu, kas spētu aprakstīt, cik krasi ir mainījusies mana dzīve šajos gados. Un tā turpina mainīties. Es eju uz semināriem, piedalos retrītos, strādāju mājās. Ne par kādu naudu es nevēlētos atgriezties stāvoklī, kādā dzīvoju līdz sāku praktizēt kopā ar Ļutauras.
Es pametu darbu, sāku nodarboties ar radošu darbu, kas ar laiku kļuva par biznesu. Es jūtos vesela, laimīga un pateicīga. Es negaidu brīnumus, bet tie notiek. Paldies Ļutauras par pacietību, ticību man un garīgajām praksēm. Es nevaru atrast īstos vārdus, lai izteiktu pateicību. Varbūt tieši tāpēc es tik ilgi grasījos uzrakstīt šo atsauksmi, jo vēlējos pateikt kaut ko tikpat īpašu kā izmaiņas manā dzīvē. Patiesais Paldies Ļutauras!

Labdien! Vēlos padalīties ar savām izjūtām pēc Ļutauras semināra. Biju uz semināru pagājušo gadu augustā, izvēlējos askētiskāko veidu sēdēt sakrustotām kājām uz grīdas meditācijas laikā, teikšu bija grūti nosēdēt, bet iekšējā pārliecība bija, ka jāveic kāda askēze, patiesībā es neko negaidīju. Man ļoti patika Ļutauras kā personība, tāpēc atnācu uz semināru. Otrajā dienā pašā pēdējā meditācijā, es sajutu karstumu visa mugurkaula garumā, sajūta bija neaprakstāma, palika tik viegli, ka es biju šokā, jo nedomāju, ka tā var būt, man sāka tecēt asaras, es bija tik pateicīga Ļutauras un pie sevis domāju, dod Dieviņ šim cilvēkam ilgu mūžu, jo viņam ir spējas un viņš reāli palīdz cilvēkiem. Milzīgs paldies, ka Jūs organizējat šos seminārus!

Gribu padalīties ar sajūtām meditācijās, kad bija jāelpo caur sāniem:
* pilnīgi fiziski varēju sajust sāpes sānos, vietās, kur bija jāieelpo
* brīžiem bija sajūta, ka paliks slikta dūša
* diezgan stipras sāpes galvas augšdaļā meditāciju laikā
* vienu brīdi bija sajūta, ka zaudēšu samaņu. Tāda sajūta, ka jau zūd pamats, galva reibst un krītu tukšumā un tad tāds kā rāviens un atkal esmu atpakaļ sajūtās.
* vispār visās četrās semināra dienās, meditāciju laikā bija tādas “rāviena” sajūtas – it kā kāds ierauj atpakaļ. Un pēc šiem “rāvieniem”, jāatzīst, palika vieglāka sajūta.

Labrīt, Iveta! Vispirms liels paldies Ļiutauras par brīnišķīgajiem semināriem sestdien un svētdien, un Tev par saorganizēšanu. Priekš manis tas bija ļoti spēcīgi un noderīgi, solis tālāk attīstībā. Daudz izjūtu un procesu, kas notiek un aktivizējas pēc šiem semināriem. Arī atbildes uz jautājumiem, kas iepriekš šķita neskaidri. Paldies Jums! D.

Šobrīd dzīvē ir pienācis laiks, kad prasās kādu garīgo skolotāju. Viens ir tas, ko Tu cilvēks izlasi grāmatās, otrs ir “dzīvs” cilvēks, kurš dalās savā pieredzē un sniedz praktiskas lietas, ko vari pielietot pats ikdienā. Jāatzīst, ka bez Ho`oponopono metodes es vairs nevaru iedomāties savu dzīvi. To pieminu tāpēc, ka tā, kā izrādās, pilnībā iet roku rokā ar Ļutauras meditāciju, kuras būtība ir apzināti iepludināt sevī mīlestību. Šādā veidā, aktivizējot organisma radošos, pašatjaunojošos spēkus un ceļot kopējo organisma imunitāti. Ho`oponopono mums palīdz apzināti tīrīt zemapziņas programmas un pilnībā paļauties uz Augstākajiem Spēkiem. Ļutauras meditācija palīdz izjust sevi, apzināti aktivizēt savus radošos spēkus sevī un saplūst ar Dievišķo. Vislielākā burvība ir tā,ka meditācijas laikā tu pa īstam esi Šeit un Tagad. Biju iedomājusies Ļutauras tādu bārdainu, gara auguma vīrieti…izrādījās pilnīgi ne no tās “operas” 🙂 Jauns, vienkāršs,maza auguma, pozitīvs vīrietis, kas prot lieliski jokot! Prot pasmieties par sevi, ir ļoti vienkāršs un labsirdīgs. Tas, ko viņš stāstīja pilnībā sasaucās ar manu dzīves uztveri un man bija šī sajūta, pēc kuras es neapzināti gāju, es eju pareizā virzienā! Dzīvot pēc principa – ko sēsi,to pļausi. Un ar lielu mīlestību iet uz priekšu!!! Paldies, Ivetiņ, ka uzņemies šos organizatoriskos darbus. Mums ikvienam kādreiz ir vajadzīgs pamudinājums. Un tā kā mēs visi esam savā starpā saistīti vairāk nekā pirksti rokai, tad mums katram ir uzdevums iedot kādam citam šo Zelta grūdienu!!! A.

Mums ir tāds teiciens: “Brauksim pie Ļutauras pasmelt sauli”. Tas diezgan precīzi raksturo sajūtu, kas rodas pēc ilgākas kopābūšanas ar viņu. Prieks, laime, miers… Izrādās, tas viss ir tepat, ir bijis, būs. Nekur nav jāsteidzas, neko nevar nokavēt. Tu atkal zini, kas tu esi, kas ir īstās lietas, īstie cilvēki, kas ir svarīgi un kas nav. Izteikt vārdos šo sajūtu nav viegli, tāpat kā nav viegli to saglabāt ilgstoši. Veicot “mājas darbus”, kurus Ļutauras uzdod meditāciju noslēgumā, var mēģināt turēties saulei tuvāk.S.

Es varu tikai subjektīvi padalīties – manuprāt, Cilvēks-Brīnums, kurš ir gatavs dalīties ar Dievišķā Gara Gaismas un Mīlestības enerģiju. Neesmu sastapusi sirsnīgāku, cilvēciskāku, tolerantāku, bez Ego personu. Praktiski visi, kas bijuši, ir sajutuši meditāciju pozitīvo ietekmi un grib turpināt piedalīties šādos meditāciju maratonos, vai individuāli – brauc uz Viļņu. Šīs meditācijas nav piesaistītas nevienai skolai vai reliģijai, bet vērstas uz sevis attīrīšanu, sakārtošanu un izaugsmi. Ļutauras ir kā nemanāms Gids manā ceļā uz iekšēju mieru un sevis izpratni. Prakses viņa vadībā ir izcilas, veselība un dzīves kvalitāte uzlabojas – “Kad parādās Gars, tad mācīšanās notiek ar Gaismas ātrumu”, ko novēlu arī jums (manas 7 gadu ciguna prakses beidzot ieguva baudāmu jēgu, kvalitāti un neaprakstāmu “uzrāvienu”, par ko es esmu ne-nor-mā-li pateicīga) .

Šī bija mana pirmā tikšanās. Ļoti daudz par šo cilvēku nezināju. Tikai to,ka viņš ir uzvarējis teju vai neiespējamu cīņu par savu dzīvību un ka viņa vadītās meditācijas ir dziļas un spēcīgas. Un pirmais,kas plaši atvēra manu sirdi bija tas,cik vienkārši viņš skaidro un stāsta lietas. Tas ir apbrīnojami!!! Sirds atveras,dvēsele smaida,bet prāts,tas kurš allaž cenšas meklēt argumentus vai ja ne citādi,tad vismaz salīdzināt,šis prāts ir klātesošs,bet pilnīgi mierīgs un rātns. Tik mierīgs,ka man pašai par pārsteigumu sāka birt asaras. Ne no emocijām vai uzbangotām jūtām,bet no tā iekšējā miera kurš notika Ļutauras klātbūtnē. Es jutu kā divu dienu laikā manī pareizā veidā sakārtojas domas,pieņēmumi un pārliecības. Kā skaidrāk kļūst saredzami mani maldi un izgaismojas iemesli kāpēc manā dzīvē nenotiek tādas vai citādas lietas. Un nav jau tā,ka es atbildes nebūtu meklējusi līdz šim. Tikai Litauras klātbūtnē šīs daudzkrāsainās puzles gabaliņi manī paši sāk sakārtoties. Apbrīnojami! Vienkārši. Ar pateicību! Pārliecinoši! Nepiespiesti. Mierpilni. Plūstoši. Dzīvi! Ar prieku! Sirsnīgi. Visaptveroši un Niansēti. Ar šādiem vārdiem es raksturotu Ļutauras. Un vēl varu teikt,ka viņš ir visu manis līdz šim izlasīto psiholoģijas,pareizo afirmāciju u.c. pašpalīdzības grāmatu koša,spēcīga un dzīva ilustrācija! Ilustrācija tam,ka Viss ir iespējams!!! Es pateicos visiem redzamajiem un neredzamajiem sargenģeļiem par iespēju to piedzīvot! Tagad pildu mājasdarbus un gaidu nākamās tikšanās 🙂

Ļoti spēcīgas prakses. Ar katru reizi tās kļūst spēcīgākas. Ļutauras vadītās prakses nav piesaistītas nevienai konkrētai sistēmai, tomēr ļoti labi var papildināt jebruru citu sistēmu, reliģiju vai pasaules redzējumu. Ļutauras prakses un lekcijas ved pie patiesas mīlestības, aizrautības, sevis un pasaules kā dzīvības uztveres un pieredzēšanas, pie dzīvošanas ar baudu un prieku. Pēc Ļutauras praksēm spēcīgāk jūtu enerģijas un to dažādību gan citu sistēmu praksēs, gan dzīvē un saprotu, ka mans attīstības ceļš var būt kādas sistēmas un skolotāju iezīmēts, bet vienalga unikāls un precīzi tas jānosprauž un jānoiet man pašam. Manuprāt, cilvēki, kas nokļūst pie Ļutauras ir ļoti veiksmīgi. Novēlu to visiem! A.

Velos padalities ar Jums par savam izjutam pec Lietuvas dziednieka Ļutauras lekcijas,kas notika Riga 29.05.2015. Ta ka man ir nopietna saslimsana, kuras del vienmer ir nespeks, miegainiba -vareju miega gulet gan dienu gan nakti, ejot uz lekciju domaju, ka izturesu tas 3 stundas, lekciju noklausijos, tad sakas praktiska nodarbiba apm.30 min.es saku just sevi speka piepludumu un mundrumu. Ir pagajusi gandriz nedela, bet sis mundrums nav beidzies, diena neveras acis ciet miega, nakti gulu normali. Paldies Ļutaurasam ,ka ari so pasakumu-lekciju,seminaru organizatoriem seit Latvija it seviski Jums, Iveta. Ar cienu A.

Labdien! Paldies par informāciju. Tā kā 18.10. piedalījos pirmo reizi, saku, ka ļoti labi jutos un jūtos vēl joprojām Katru dienu meditēju (kā jau nu sapratu 🙂 ). Noteikti apmeklēšu turpmākos seminārus.

Sveiki! Esmu no tiem, kas grib izdarīt tā, kā Ļutauras saka -iztēlojieties!, sajūtiet!!, ieelpojiet prieku, mieru, mīlestību, bet reāli ir savādāk! Tas izsit no līdzsvara. Nesaprotu, kā tas ir “izelpojiet tukšu gaisu” ceļgalā utml. Nesaprotu, kad “pieprasītajai” mīlestības un prieka ainas vietā ir cita, no pagātnes, kas žņaudz dvēseli. Turpināt? Pāriet uz citu? Visbiežāk emociju nav nekādu, kā robotam, tad elpoju mehāniski. Esmu priecīga, ja sajūtu vai ieraugu kanālu. Pēc 4 pēdējo semināru apmeklējuma OKTOBRĪ, dzīvē atgriezies prieks, par krasām apkārt, tātad viss notiek. Es justos drošāk, ja zinātu smalkās pasaules struktūru, zinātu kam meditācijās doties līdzi, kam nē. Pēdējā reizē nobijos no ” mehānisma, kas grasījās pieslēgties dvēselei” utml. Nezinu kā reaģēt, bet kad nezinu, uznāk bailes.Esmu šo to lasījusi, domāju, ka šo to (fragmentus) esmu redzējusi no savām iepriekšējām dzīvēm. Gribētu turpmāk dzirdēt konkrētu Ļutauras PASAULES kopskata redzējumu, vairāk par CEĻU, nevis par rezultātiem. Ticu viņa metodei, man vairs nevajag tik daudz MOTIVĒJOŠO runu. Ceru, ka kaut kas noderēs…Lai mums visiem izdodas! Visu baltu! S.

Paldies Jums par iespēju individuāli tikties ar Ļitauras :))) Tas man tik daudz deva. Patiesibā arī 3 dienu meditācijas bija fantastiskas un notika īsti brīnumi un tādi kuriozi, tapēc gribēju padalīties:)) Pirmajā dienā pēc meditācijam man pārgāja muguras sāpes un pazuda “skriemeļu deformacijas” varu saliekties līdz zemei un nečīkstu kā veca kundzīte kad pārvietojos :)) Otraja dienā, kad ierados viesnīcā pēc meditācijām administrātore uz mani skatījās ar tādu izbrīnu un tik platām acīm, ka nevarēju saprast iemeslu. Iegājusi numurā spogulī ieraudzīju ka man viss kakls ir viens liels zilums – tiešā nozīmē (zili melns) un man mugurā bija balts džemperis! :)) Tas tik bija skats! Administratore laikam domāja uz kādam sadomazohistiskām izpriecām es biju :)? Otrā dienā viss pārgāja ( man bija slims vairogdziedzeris – nesen diagnosticēja kad veica izmeklēšanas Linezera slimnīcā). Domaju, ka sākās atveseļošanās procesi vairogdziedzerī. Semināra laikā dzirdēju kā viens vīrietis jautāja cik ilgi majās ir jāmeditē un viņam atbildēja ka vismaz stundu. Viņš padomāja un teica: “man pietiks 10 minūtes”! Un tagad katru reizi to atceros pirms meditēju un man nāk tādi smiekli, kā pēc anekdotes, jo tas ir tas pats, kas aiziet pie ārsta ar aklo zarnu un operāciju zālē pateikt: “ziniet dakter, jūs man izoperējiet tikai pusi, man pietiks :)))) Un tad teikt, ka nekas nelīdz, viss izmēgināts :)) Bija arī gadījums seminārā, kad apsoliju kādam pārsūtīt meditāciju aprakstu, ko Jūs man iedevāt, bet rezultāta cilveks gribēja tikties ar mani, es viņam ieteicu tikties ar Ļutauras tai vietā lai tiktos ar mani, bet viņš teica ka apvienošot :))) Tādi kuriozi… Pirms individuālās tikšanās engeļi man iečukstēja : Vai esi gatava brīnumiem? :)) Un es savu brīnumu devu dabūju. Es arī jūtos daudz labāk. Katru dienu meditēju un šoreiz braukšu uz semināru arī 12 un 13 decembrī. Ar cieņu, A. Sirsnīgs paldies! :))

Mīļā Iveta, esmu Jums ļoti pateiciga par doto iespēju satikt šo tik vienkāršo un bezgala sirsnīgo cilvēku – Liutaurusu. Šis seminārs pie viņa man ir pirmais, bet jau esmu spējusi sajust un saņemt tādas emocijas, ko daudzu iepriekšējo gadu garīgajā praksē nedabūju. Visilgāk praktizēju krija jogu, Būdama apzinīga, centos, laikam pat piespiedu sevi meditēt, bet tas nācās grūti. Protams, ļoti īss laiks vēl pagājis darbojoties ar Liutaurusa tehniku, bet pats galvenais – es ar prieku vēlos meditēt, jo gribu atkal un atkal baudīt un piedzīvot tās sajūtas savā ķermenī, ko dabūju izjust. Kaut arī vēl domas mēdz klejot un nekā īpaša nav ar ko padalīties, bet Ir, kaut kas ir ! Ir viegli stundām (2 reizēs) būt sevī, ko agrāk nespēju. Priecājos par saviem mazajiem panākumiem. Paldies par Jūsu darbu, laiku, pūlēm citu labā ! Vēlot Jums panākumus, ar cieņu – L.

Jautājums sekojošs: pēc personīgās pieņemšanas pie Ļutauras viss ok, ļoti labi, bet pēc pēdējā intensīvā semināra būtiski saasinājās vecas konfliktsituācijas, kas beidzās pat ar skaidrošanos policijā. Pēc iepriekšējiem semināriem tā nebija. Sajūtas arī būtiski atšķīrās pēc pēdējā intensīvā semināra, it sevišķi semināra pēdējā dienā. Ko darīt? Help! Bet kopumā pašsajūta un pārliecība par sevi un saviem spēkiem pēdējās dienās ir laba un labāka nekā bija iepriekš.E.

Padalīšos sajūtās! 🙂 Milzīgs paldies par burvīgo semināru. Mani nebeidz pārsteigt, cik perfekti precīzā veidā Liutauram “atnāk” tēmas! Bija sajūta, ka esmu ieradies uz individuālo pieņemšanu saņemt atbildes uz sev ļoti būtiskiem jautājumiem. Labi vienu – sakritības gadās, bet te bija vismaz trīs! wow 🙂 Tieši šobrīd kārtoju sevi pēc ziemas perioda, kas šogad aiz sevis atstājis manam prātam vēl nepazīstamas ķermeniskās sajūtas, kuru loģisku izskaidrojumu varu vien minēt. Uzzinot, ka individuālā pieņemšana iespējama vien jūlijā – no vienas puses bija “ouch”, vai neizsīkšu neziņā, vai tikšu pats ar visu galā? Bet tad – tas lika novērtēt, cik patiesībā katra šī tikšanās ar Liutauru ir kā dāvana. Vai tas seminārs, webinārs, vai individuālā.. tā visa taču varēja nemaz nebūt, tomēr manā dzīves ceļā šie viedpilnie krustpunkti ir! No sirds paldies! Šīs trīs dienas man ieskicēja rīcības plānu, kas šoreiz nav vien meditācijas. Pastiprināts akcents ir savas domas tīrības izkopšanā un attieksmes maiņā! Iespējams tieši pateicoties nelielajam apjukumam savās ķeremeniskajās sajūtās, šoreiz spēju paņemt daudz vairāk un sadzirdēt daudz skaidrāk. Sajutu tik ļoti nepieciešamo atbalstu! Seminārā meditējot, labās emocijas un mīlestība nebija jāģenerē atsaucot atmiņā pagātnes notikumus! Pateicība par Ļutauras darbu un sniegtajiem domu graudiem – bija kā fantastiska piedeva Ļutauras vadītajam enerģijas plūdumam. E. savukārt vienas meditācijas rezultātā uz laiku kļuva dikti asa redze, šķiet saskatīt varēja vissīkākās detaļas attālumā, kurā par to esamību nevar pat nojaust! Bija arī unikāli mirkļi, kad meditējot ar acīm vaļā E. pazaudēja sava ķermeņa redzamību. Acis par to gan bija lielas, kosmoss! 🙂 Tā, ka milzīgs paldies no mums abiem! 🙂

Labrīt! Paldies par brīnišķīgo semināru! Ļoti patika. Gribu padalīties ar sajūtām. Pēc sestdienas un svētdienas nodarbībām bija tāda iekšējās trauksmes sajūta. Sajūta , ka esmu ļoti viegli ievainojama un jebkuru “agresiju” no ārpasaules (piem., mammu, kad būs? es gribu! vajag to un to!) uztvēru ļoti personiski un jūtīgi. Tā arī jūtos vēl joprojām. Pēc svētdienas semināra pa nakti visā ķermenī jutu diezgan stipru vibrāciju (kuru jūtu vēl tagad). No rīta viss sāpēja – kājas, rokas, locītavas. Un tagad tāda sajūta, ka varētu sākt raudāt dēļ jebkura sīkuma. Vai tas ir normāli? Man kaut kas par daudz atvēries, vai arī nekas nav atvēries? Varbūt kamēr Ļiatauras ir Rīgā, varat pajautāt viņam par šo manu situāciju. Paldies!

Labdien! Es biju uz praktisko semināru 13.02.-14.02. – nebiju neko tādu uz savas ādas sajutusi- apbrīnojami!!!! Es biju pirmo reizi un nekādus brīnumus jau nevar no vienas reizes gaidīt, bet viņa lekcijas gan iedvesmo mainīt savu garīgo dzīvi, gan praktiskās nodarbes piepilda ar prieku, gaismu un mieru. Paldies Jums par iespēju iepazīt citādu pasauli!!!

Labvakar, vēlreiz gribēju pateikt Paldies Ļutauras, jo sajūtas šodien pēc individuālā seansa izejot uz ielas, bija tādas, it kā manas acis kāda roka turētu vaļā un es varu redzēt tālāk, dziļāk, vairāk. Viss apkārt tik dzīvs! :))) Paldies jums par šo lielisko piedzīvojumu, vērošu, kas notiek tālāk 🙂

Pirmo reizi uz Ļutauras semināru biju pagājušā gada pavasarī. Biju tikai 1 dienu, bija ļoti grūti gan nosēdēt, gan visu izpildīt, bet pēc tam sapratu ka ir pārgājušas sāpes muguras jostas daļā kuras bija diezgan stipras apmēram 4 mēnešus. Pēc tam apmeklēju seminārus regulāri, esmu mierīgāka, labāk guļu. Apmēram 6 mēnešus lietoju ne stipras, bet tomēr nomierinošas zāles bet pēc augusta semināra man tās vairs nevajadzēja. Paldies. D.

Labrīt! Tas tik bija seminārs! Vai man vienkārši tik labi sanāca, vai Jūs bijāt labi atpūtušies, bet man labi sanāca atslēgties. Vakar vakarā atvēru muti un teicu ……….. un mana balss skanēja tik spēcīgi, ka pati nobrīnījos! Rezultāts tika sasniegts. Paldies par iespēju strādāt un sevi attīstīt!!! Ar sveicieniem, I.

Paldies par saņemto informāciju. Mīļā Iveta, esmu Jums ļoti pateiciga par doto iespēju satikt šo tik vienkāršo un bezgala sirsnīgo cilvēku – Liutaurusu. Šis seminārs pie viņa man ir pirmais, bet jau esmu spējusi sajust un saņemt tādas emocijas, ko daudzu iepriekšējo gadu garīgajā praksē nedabūju. Visilgāk praktizēju krija jogu, Būdama apzinīga, centos, laikam pat piespiedu sevi meditēt, bet tas nācās grūti. Protams, ļoti īss laiks vēl pagājis darbojoties ar Liutaurusa tehniku, bet pats galvenais – es ar prieku vēlos meditēt, jo gribu atkal un atkal baudīt un piedzīvot tās sajūtas savā ķermenī, ko dabūju izjust. Kaut arī vēl domas mēdz klejot un nekā īpaša nav ar ko padalīties, bet Ir, kaut kas ir ! Ir viegli stundām (2 reizēs) būt sevī, ko agrāk nespēju. Priecājos par saviem mazajiem panākumiem. Paldies par Jūsu darbu, laiku, pūlēm citu labā ! Vēlot Jums panākumus, ar cieņu – L.

Ļoti gribu padalīties ar iespaidiem par semināru ietekmi uz mūsu organismu. Atkāpe – neesmu super jūtīga, enerģiju sāku just ļoti vāji un arī tad ne vienmēr 2015. gada rudenī. 2016. gada janvārī enerģiju sajutu plaukstās pietiekami spēcīgi un nepārprotami. Ar to gribu teikt, ka semināru ietekmi var izjust jebkurš, ne tikai super “jūtīgie”. Šī gada februārī bija mana pirmā tikšanās ar Ļutauras viņa vadītajā seminārā. Ievēroju, ka piedaloties semināros, izpildot mājās elpošanas vingrinājumus, vairs nav vēlēšanās pēcpusdienā kādu stundiņu nosnausties – enerģija pietiek visai dienai (man ir 65 gadi, guļu apm. 6-7 st). Pēc pirmā semināra biju “slima” trīs dienas-nedaudz paaugstināta temperatūra, stipri paaugstināts asinsspiediens, sāpes muguras lejasdaļā un no ierindas “izgājis”vestibulārais aparāts. Pēc trim dienām nelielu problēmu sagādāja tikai vestibulārais aparāts – domāju, ka tas saistīts ar nerģētisko kanālu paplašināšanos. Pēc mēneša arī vest. aparāts nelika sevi manīt. Pēc katras seminārā nostrādātās dienas, atnākot mājās, neraksturīgi ātri gribējās iet gulēt, neskatoties uz to,ka mēs taču uzņēmām enerģiju.Tas liecina tikai par to, ka organismā notiek milzīgas pārvērtības (fiziskas vai garīgas) par kurām mēs pat ne nojaušam. Un nu par pēdējo semināru. No rīta ejot uz nodarbību, vēlējos Ļutaurasam uzdot vienu jautājumu, kurš jau ilgāku laiku nedeva man mieru: “kā strādāt ar zemapziņu?” Tūlīt sekoja atbilde, ka to mēs darīsim šajā dienā. Visu izpildīju godprātīgi – gan ar elpošanu, gan ar emocijām, gan arī ar nodomiem. Rezultāts fantastisks. Naktī nogulēju 10 stundas. Pamodusies atcerējos redzējusi zīmīgu sapni.Tas man ļāva saprast, ka vesela krellīte problēmu ir atrisinātas. Esmu interesējusies par darbu ar zemapziņu,bet nezinu nevienu, kura būtu tik rezultatīva un samērā ” vienkārša”. Izsaku vislielāko pateicību un dāvājusi savu mīlestību Ļutaurasm par šo milzīgo darbu, spēku, enerģiju, kuru viņš dāvā katram atsevišķi un visiem kopā.Tas notiek pat uz savas privātās dzīves rēķina. PALDIES (šķiet šis vārds izsaka tik maz). L.

Izmaiņas, ko jūtu pēc semināru apmeklēšanas – nekad neesmu redzējusi, ka daba ir tik ļoti, ļoti skaista ar dzidri tīrām, skaistām krāsām! Tad vēl – ir pastāvīga iekšķīga svētku sajūta un prieks!!! Paldies! Cieņā un priekā – Maija

…nu superīgi tie semināri! 🙂 Kārtējo reizi pārbraucot mājās gribās teikt milzīgu paldies! Gan par semināru, gan to, cik būtisku pagriezienu mūsu dzīvēs ir ienesuši Ļutauras un co 🙂 Tā vairs nav zināt kāre, aizraušanās vai hobijs,.. es teiktu, ka mums tas ir jauns dzīves skatījums, jauns dzīvesveids, jauns ceļš, kuru minot, sen ierastajās takās vairs kāpt negribās! 🙂 Šī nedēļas nogale mums pagāja tādu kā īpašu svētku un laimes sajūtās! Meditācijas padevās, par ko varējām uzsist sev uz pleca un papriecāties – jo jūtam! Uz šodienu mums svarīgāko sadzirdējām laikam jau ar sirdi, jo lietas nogūlušas sajūtu līmenī. Un visam pa virsu vēl izsmējāmies par Ļutauras jokiem! 🙂 Ar nepacietību gaidam tuvākos notikumus, webināru un maija semināru Viļņā! 🙂 M.

Labdien, Iveta! Paldies par brīvdienu pozitīvajiem semināriem! Šī gada laikā, apmeklējot seminārus, strādājot mājās, un esot uz tikšanos ar Ļutauras, mans veselības stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, mana ārste teica, ka viņa mani bija jau “norakstījusi”. (Pārkinsons). Ir kļuvis vieglāk runāt, komunicēt ar cilvēkiem, līdzsvara un telpas izjūta ir uzlabojusies, roku trīcēšana un muskuļu tonuss ir mazinājies, ir vairāk spēka un izturības, līdz šim man bija grūtības nomazgāt traukus vai pacelt kafijas tasīti… Jauku dienu vēlot, T.

Es gribētu izteikt savu pateicību Ļutauras par to, ka viņš man atgrieza vēlmi dzīvot. Pirms gada es iegāju viņa kabinetā, kā salīkusi, kara novārdzināta vecenīte, smagi elpodama, uzkāpjot tikai līdz otrajam stāvam. Es biju zaudējusi ne tikai fiziskos spēkus, bet arī cerību, ka vēl kādreiz spēšu dzīvot aktīvu dzīvesveidu. Es tikko biju pārkāpusi 40-gadu slieksni, bet dzīvoju, kā 80-gadīga. Ar grūtībām nedaudz, knapi kustoties. Katra iziešana no mājas bija īsts pārbaudījums. Par vakara izklaidēm, vai aktīvu dzīvesveidu es pat necerēju. Jau biju atteikusies no profesionālās nodarbošanās, nīkuļoju tikai mājās, un arī tikai 3-4 stundas dienā. Pārējā laikā es centos kaut kā atpūsties, sakopot spēkus. Neveiksmīgi mēģinājumi kaut nedaudz atgriezt veselību turpinājās vairākus gadus. Ārsti, pēc visu iespējamo analīžu rezultātiem un diagnozēm ( no galvas audzēja iespējamības līdz mazasinībai) apgalvoja, ka neko neatrod un gala beigās ieteica lietot antidepresantus. Citējot medicīnas profesorus: “Varbūt palīdzēs…Dažiem palīdz.” Es nesāku lietot antidepresantus, bet tā vietā cerēju satikt cilvēku, kurš patiesi saprastu, kas ar mani notiek un varētu reāli palīdzēt. Un par šo cilvēku kļuva Ļutauras. Pateicoties viņam un viņa enerģētiskajām praksēm es “nometu” 40 gadus, atgriezos profesijā, no jauna varu dzīvot aktīvu, pilnvērtīgu dzīvi. Tikai pašlaik mana dzīves kvalitāte ir vēl labāka, kā pirms krīzes: vairāk košu krāsu un sajūtu, parādījusies ticība sev, attiecības ar tuviniekiem kļuvušas daudz labākas, kā arī parādījusies joprojām augoša iekšējās brīvības sajūta. Tas ir tas, par ko agrāk es pat sapņot nevarēju, pat nespēju iedomāties, ka tā var būt. Es ar savu piemēru varu pierādīt, ka pateicoties Ļutauras, beidzot var atrast reālu iespēju palīdzēt cilvēkiem – patiesi efektīvu, kompleksu un maksimāli piemērotu katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Paldies, Dakter! Paldies, Skolotāj! L.

Kad es pirmo reiz dzirdēju, kā Ļutauras teica: ”Dzīvē ir jādara tas, ko vēlies” – es nodomāju, ka tā ir kārtējā naivā frāze, ar kādām dalās Feisbukā. Pirms trim gadiem mani neviens nebūtu varējis pārliecināt, ka patiešām ir iespējams dzīvot tā, kā vēlies, darīt, ko vēlies, un piedevām vēl gūt no tā baudu bez visādas sevis šaustīšanas. Es biju dziļi pārliecināta, ka dzīvei obligāti ir jābūt sarežģītai. Darbs – nogurdinošs, attiecības ar tuviniekiem – ar grūtībām, tādēļ, ka savādāk nemēdz būt, bet pašsajūta – vairāk, vai mazāk izturama, ja diena izdevusies laba. Es arī uzskatīju, ka bezgalīgā sacensība ar sevi – man ir pienākums/ man vajag/ man nepieciešams/ – tā ir ļoti prātīga pieauguša cilvēka izvēle. Darīt, ko un kā vēlies un izbaudīt to, manuprāt (pieauguša un prātīga cilvēka!), bija iespējams tikai bērnībā. Un arī tikai, ja ir paveicies ar vecākiem. Ļutauras pacietīgi vadīta un praktizēdama, es pamazām sāku atbrīvoties. Agrāk es būtu teikusi: „Sāku krist bērnībā”. Tagad es jau pati saku cilvēkiem:”Dzīvē vajag darīt to, ko vēlaties”. Tāpēc, ka es jau zinu, ka tā ir iespējams. Tāpēc, ka es pati tā dzīvoju. Ja trīs gadus atpakaļ es pat nespēju iedomāties, ka var visu dienu priecāties par darbu, pat vēl no gultas neizkāpjot, tad tagad es tieši tā arī daru. Es priecājos par pirmdienām, tāpēc, ka eju uz darbu; priecājos par papildu darbu, tāpēc, ka tas ir interesants; izbaudu laiku pēc darba, tāpēc, ka tas ir patīkami. Līksmoju, gaidot mājīgo brīvdienu sestdienu. Kaifoju, kad atnāk ciemiņi. Klusiņām dungoju, paliekot vienatnē. No manas dzīves ir izzudis viss, kas mani nomāca, ko es darīju sakostiem zobiem, it kā nestu krustu Golgāta kalnā. No dzīves pat pazuda cilvēki, ar kuriem bija nomācoša kontaktēšanās, bet tā ,nez kādēļ, bija obligāta. Debesis ar visām savām dusmām tāpēc uz manis neuzgāzās. Tieši otrādi, šobrīd es dzīvoju pat vēl labāk. Es esmu veselāka, man ir vairāk draugu, es pelnu vairāk naudas un man pat ir vairāk brīvā laika. Tas, kas ir noticis, ir pats lielākais, visīstākais brīnums. Brīnums, kas ir noticis, pateicoties Ļutauras, viņa mācībām un praksēm.