Ļutauras Viktorinas vēsture ir neparasta. 2009. gadā viņam tika uzstādīta galvas smadzeņu garozas iekaisuma diagnoze – šo slimību modernā medicīna neārstē. Ārsti uzskatīja, ka Ļutauras stāvoklis ir ārkārtīgi kritisks un diagnoze bija nāvējoša. Puse viņa ķermeņa bija paralizēta, redze bija praktiski zaudēta un iekšējie orgāni bija pārstājuši normāli funkcionēt – Ļutauras bieži bija komā.

Redzot Ļutauras stāvokli, ārsti pārsūtīja viņu no slimnīcas uz vietu Viļņā, kuru sauca par „nāves ieleju”, jo tur veda cilvēkus, kuriem bija lemts mirt.

Pēc ārstu prognozēm viņam te vajadzēja nodzīvot ne vairāk, kā nedēļu. Neskatoties uz šīm prognozēm, pēc 6 mēnešiem Ļutauras pameta slimnīcu pats uz savām kājām.